Tautas deju ansamblis “Teiksma” dibināts 1946. gadā kā Rīgas Vagonu rūpnīcas pašdarbības deju kolektīvs. Sākotnēji tā bija entuziastu grupa, kas meklēja iespēju rādīt un mācīt studentiem un strādājošajiem latviešu folkloras tradīcijas, etnogrāfiskās dejas un to skatuviskās apdares.

1946.-1979. gads

• 1966.gadā tiek radīts Rīgas Vagonu Rūpnīcas tautas miniatūru teātra deju ansamblis. Tā vadītājs ir Rīgas operetes teātra baleta solists Tālivaldis Klieģis.

• 1979. gadā kolektīvu vada Sergejs Vahtins.

• 1979. gada maijā RVR Jauniešu deju kolektīvā palicis tikai viens pāris.

• 1979. gada rudenī par Teiksmas māksliniecisko vadītāju kļūst Viesturs Tīle, kuram līdzi nāk liela daļa dejotāju no 3.vidusskolas.

• Kolektīvā strādā koncertmeistari Jānis Miezis un Maija Ļubimova. Kolektīvs apgūst kā latviešu tautas deju, tā arī cittautu dejas.

1980.–1989. gads

Jauniešu deju kolektīvs Limbažos 1983. gada 4.jūnijā

• 1980.gadā RVR jauniešu deju kolektīvam izstrādāti drukāti materiāli programmiņām un ielūgumiem, kur pirmo reizi atrodams kolektīva logo.

  

  Jauniešu deju kolektīva logo

• Kolektīvs vārdu “Teiksma” iegūst jau 1980. gadā un ar to pirmo reizi kolektīvs piedalās Padomju Latvijas Dziesmu un deju svētkos, tomēr dokumentos tas pirmo reizi tiek minēts 1982. gadā.

• 1983. gadā kolektīvam pievienojas repetitori Ēriks un Dzintra Līdaki un koncertmeistare Zinta Freiberga.

• Viestura Tīles vadībā kolektīvs piedalās 1983. gada Dziesmu un deju svētkos.

• 1985. gada Padomju Latvijas X Dziesmu un IX Deju svētku finālsacensībās piedalās RVR “Teiksma” un iegūst 3.vietu.

• 1986. gadā Teiksmai pievienojas koncertmeistare Iveta Andersone (tolaik Kalēja), kura TDA Teiksma strādā vēl šodien.

• 1986. gadā tiek iegūts un apstiprināts Tautas deju ansambļa statuss.

• 8.maijā VEF kultūras un tehnikas pilī notiek ar Darba sarkanā karoga ordeni apbalvotās RVR kluba Tautas deju ansambļa "Teiksma" koncerts, veltīts Tautas deju kolektīva goda nosaukuma piešķiršanai.

  

  TDA Teiksma dejo deju “Pasaciņa” Tautas deju kolektīva goda nosaukuma piešķiršanai veltītajā koncertā

• 1988. gada 19.februārī notiek koncerts LPSR Valsts Akadēmiskajā operas un baleta teātrī.

• TDA Teiksma piedalās zonālajos deju svētkos Jēkabpilī 1988. gada 3.-6. jūnijā.

1990.–1999. gads

• 1990. gadā TDA Teiksma repetitoram Ērikam Līdakam pievienojas jauna kolēģe Inga Pulmane.

• 1990. gadā tiek arī dibināts bērnu deju ansamblis “Teiksmiņa”. Tās pirmie dalībnieki ir repetitores Ingas meita un koncertmeistares Ivetas dēls.

• 1990. gadā notika pirmie brīvās Latvijas Dziesmu un deju svētki. Tajos piedalījās ap 35 tūkstošiem iedzīvotāju un TDA Teiksma to starpā.

• 1992. gadā Latvijā pirmo reizi notiek Starptautiskais folkloras deju festivāls “Sudmaliņas”. Uz festivālu tiek izvirzīti 16 kolektīvi no 6 rajoniem/pilsētām un RVR kluba TDA Teiksma ir vieni no tiem.

  

  RVR TDA Teiksma festivāla “Sudmaliņas” gājiens 1992.gada 11.jūlijs

• Arī 1997. gadā uz festivālu tiek uzaicināta Teiksma.

• 1996. gada 7.martā TDA Teiksma svin savus 50 gadus ar jubilejas koncertu, kura otro daļu tiek uzaicināts veidot atzītais horeogrāfs, Valsts deju ansambļa „Daile” mākslinieciskais vadītājs un baletmeistars Jānis Ērglis, kas iedibina veiksmīgu sadarbību ar kolektīvu.

• 1998.gadā Jānis Ērglis tiek uzaicināts pārņemt ansambli no Viestura Tīles.

• Nākamajā gadā kā repetitore ansamblim pievienojas Jāņa sieva Aija Ērgle.

2000.–2009. gads

• 2000. gadā Rīgas Vagonu rūpnīcas Tautas deju ansamblis “Teiksma” kļūst par Rīgas Domes Kultūras pārvaldes Tautas deju ansambli “Teiksma”.

• 2000. gada 29.maijā tiek radīts TDA Teiksma logo un simbols. Ideja radās toreizējam Teiksmas dejotājam, valdes pārstāvim, kultorgam Oskaram Treiliham, kurš vēlējās kolektīvam iedot savu identitāti. Sadarbojoties kopā ar mākslinieku Jēkabu Ošiņu, tiek radīts Teiksmas logo un simbols, ar kuru Teiksmu atpazīst vēl joprojām – dzirnaviņas.

  TDA Teiksma logo un simbols – dzirnaviņas

• 2001. gada XII Deju svētku uzvedumā “Četri meti” TDA Teiksma ir viens no uzveduma dalībniekiem, kurā četri Latvijas deju ansambļi izstāsta divu jaunu cilvēku gaitas viena gada (četru gadalaiku) ritumā.

• 2002. gadā TDA Teiksma piedalās 5. Starptautiskajā tautas deju festivālā “Sudmaliņas”.

• 2003. gadā saņem diplomu par iegūto 1. vietu XXIII Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku deju lieluzveduma “Mana pasaule” Rīgas pilsētas deju kolektīvu skatē “A grupā”. Un diplomu par 2. vietu Rīgas pilsētas deju kolektīvu konkursā “A grupā”.

• 2004. gadā TDA Teiksma pavada Latvijas valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu Igaunijas Dziesmu un deju svētkos.

• 2006./ 2007. gada sezonā ansamblī Jānis Ērglis iestudē deju uzvedumu “Spoža zvaigzne iemirdzēja” par bērna kristībām, kas spilgti un precīzi parāda latviešu tautas tradīcijas.

• 2008. gada XXIII Vispārējo Latviešu Dziesmu un Deju svētku A grupas kolektīvu skatē TDA Teiksma iegūst 2. vietu un tiek izvirzīta konkursa finālam.

• 2008. gadā Jānis Ērglis kopā ar darba grupu paralēli lieluzvedumam Daugavas stadionā veido otro programmu - koncertuzvedumu “No sirsniņas sirsniņai”, kurā izdejo lauku puiša stāstu par mīlestību, laimes meklējumiem pilsētā un atgriešanos mājās. Ieviešot jauninājumus dejā, TDA Teiksma izdejo uzveduma otro daļu pie grupas “Labvēlīgais tips” mūzikas. Noliekot malā tautastērpus un ietērpjoties stilizētos tērpos, Teiksma attēlo pilsētas dzīvi.

• 2008.gada septembrī, pēc ilggadējo pamatsastāva dejotāju iniciatīvas, pirmo reizi ansambļa pastāvēšanas vēsturē tiek izveidots vidējās paaudzes sastāvs.

• 2008. gada 25.oktobrī Teiksma ņem dalību kā viens no 99 kolektīviem, kurš vienojas ar citiem kopīgā “Gatves dejā”, lai uzstādītu Ginesa pasaules rekordu kategorijā “Garāka deja”. “Gatves deja” tiek izpildīta tās senākajā pierakstītajā horeogrāfijā, kas tikusi pierakstīta pagājušā gadsimta 30.gados Alsungā.

• 2009. gadā TDA Teiksma nokļūst koncertorganizācijas Ave Sol paspārnē, kolektīva pilnais nosaukums - Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Koncertorganizācijas “Ave Sol” Tautas deju ansamblis “Teiksma”.

2010.-2019. gads

• 2013. gadā ansamblis gūst emocionālāko sasniegumu - XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku fināla konkursā iegūst Grand Prix balvu. Vidējās paaudzes sastāvs iegūst 2.vietu. Svētku atklāšanas ceremonijā TDA Teiksma pārstāvji reprezentē Abrenes tautastērpu. Deju svētku lielkoncertā “Tēvu laipas” Daugavas stadionā ir pagodināti ienest laukumā Deju svētku karogu un pavadīt goda virsvadītājus.

• 2013. gada 18.novembrī Melngalvju namā TDA Teiksma “tētis” Viesturs Tīle tiek iecelts par Atzinības krusta virsnieku par lielu personīgu ieguldījumu izstāžu biznesa izveidē un attīstībā Latvijā.

• 2014. gada 4.maijā Melngalvju namā Jānis Ērglis saņem valsts apbalvojumu un tiek iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku (TZO IV šķira) par nopelniem kultūrā, radoši spilgtu devumu tautas mākslā, Latvijas skatuves dejas kultūras attīstībā.

  Jānis Ērglis – Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks

• 2014.gadā TDA Teiksma un vidējās paaudzes deju kolektīvs piedalās Eiropas kultūras galvaspilsētas gada saulgriežu kulminācijas pasākumā Mežaparka estrādē - deju uzvedumā “Lec, saulīte!”.

• Ansambļa dejotāji, horeogrāfijas un deju skolotāja programmu studenti veido savas horeogrāfijas Teiksmai. 2014. gada 6.decembrī XIX Jaunrades deju konkursa I kārtā jauno horeogrāfu grupā uz finālu tiek izvirzītas abas TDA Teiksma dejotāju dejas. Fināla konkursā 2015.gada 24.janvārī Valmieras Kultūras centrā jauno horeogrāfu grupā Teiksmas jaunie horeogrāfi tiek novērtēti ar augstiem rezultātiem. 2.vietu saņem Māra Konstanta horeogrāfija “Dod, Dieviņi, labu lietu” un 1. vietu un Pētera Dundura balvu saņem Aijas Konstantes horeogrāfija “Nāc ar mani lustēties!”.

• 2015./2016. gada sezonu TDA Teiksma uzsāk vēl nepieredzētā skaitā – 70 sezona tiek uzsākta ar 70 dalībniekiem.

• Gatavojoties lielajai jubilejai, Teiksmas dejotājas atjauno tautas tērpus. Tiek restaurēts Alsungas tautastērps – jakai tiek veidots izšuvums ar pērlītēm, Spangu vainagi tiek atjaunoti pilnībā ar jaunu vainaga pamatni un audumu. Sarežģītākais, bet iespaidīgākais darbs ir Rugāju vainagu šūšana. Četru mēnešu laikā meitenes pašas uzdarināja 16 Rugāju vainagus.

  TDA Teiksma meiteņu darinātais Rugāju vainags

• Savā jubilejas gadā TDA Teiksma gatavo dejas izrādi “Brīdis pirms”, kas stāsta par noslēpumaino aizkulišu pasauli, ļaujot līdz ar dejotājiem izdzīvot tur valdošās emocijas. Tā sniedz privilēģiju skatītājiem ieraudzīt to, par ko pēc koncerta var dzirdēt tikai nostāstus. Uzvedumu papildina pianists Māris Šērs. Uzveduma horeogrāfs – Jānis Ērglis, scenogrāfs un režisors – Reinis Suhanovs, tērpu māksliniece – Evija Dāboliņa. Izrāde tiek izrādīta vēl vairākas reizes - Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala gan 2017.gada janvārī, gan 2018.gada jūnijā, Valmieras Kultūras centrā un Liepājas Olimpiskajā centrā, Slampes Kultūras pilī un Alūksnes Kultūras centrā.

• 2017. gadā TDA Teiksma XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Deju lieluzveduma “Māras zeme” repertuāra apguves skatē iegūst pirmo vietu savā kvalitātes grupā gan Rīgā, gan visā Latvijā.

• 2018. gadā XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Deju lieluzveduma “Māras zeme” un koncerta “Vēl simts gadu dejai” deju kolektīvu repertuāra apguves un Svētku dalībnieku atlases skatē TDA Teiksma un VPDK Teiksma iegūst pirmo vietu savā kvalitātes grupā Rīgas pilsētā un kļūst par Svētku dalībnieku.

• TDA Teiksma ir viens no 739 deju kolektīviem, kuri piedalās XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos. Teiksma izdejo koncertus gan Arēnā Rīga “Vēl simts gadu dejai”, gan Daugavas stadionā “Māras zeme”, gan Mežaparka lielajā estrādē “Zvaigžņu ceļā”.

• Uzsākot 73.sezonu kolektīvs tiek aicināts piedalīties Latvijas Nacionālā teātra izrādē “Pūt, vējiņi”, kur kopā ar slaveniem un jauniem aktieriem kā Agnese Cīrule, Jēkabs Reinis, Lolita Cauka, Astrīda Kairiša (u.c.) un TDA “Līgo” tiek aizvadīta katra izrāde. 130 cilvēku “dzīvā scenogrāfija”.

• 2019.gada maijā TDA Teiksma atgriežas ar sezonas Dižkoncertu uz Ķīpsalas halles skatuves, pulcējot visu paaudžu Teiksmas dejotājus – sākot no mazākajiem “Teiksmiņas” dejotājiem līdz pieredzes bagātajiem vidējās paaudzes dejotājiem. “Jaunus rakstus izrakstīt” - koncerts divās daļās, kurā vārds dots jaunajiem un talantīgajiem horeogrāfiem, Teiksmas bijušajiem un esošajiem dejotājiem – Reinim Rešetinam, Martai Helēnai Vanagai, Dāvim Ērglim, Druvim Anusānam, Mārim Konstantam, Aijai Konstantei un Jānim Kalniņam.

• TDA Teiksma tiek uzaicināta piedalīties 39. Starptautiskajās Hanzas dienās, kas 2019.gadā norisinās Pleskavā. Četru dienu garumā tiek aizvadīti vairāki koncerti upes Olgas krastā un Pleskavas vecpilsētas laukumos. Svētki noslēdzas ar krāšņu dalībnieku gājienu, pulcējot uz vienas ielas ap 2000 kolektīvu dalībniekus no 89 Hanzas pilsētām.

• Noslēdzot 73.sezonu TDA Teiksma dodas atpūtas braucienā uz Horvātiju, šoreiz tautas tērpus atstājot mājās. Nedēļas garumā Adrijas jūras krastā uzņemti spēki un D vitamīns jaunai sezonai!

• Īsi pirms oficiālas 74.sezonas uzsākšanas TDA Teiksma piedalās Rīgas svētkos. Priecējot skatītājus 11.novembra krastmalā, Teiksma izdejo deju lieluzvedumu “Rīgas kalnu teika”.

• Arī 2019./2020.gada sezonā TDA Teiksma turpina kāpt uz skatuves ar pieredzes bagātiem Latvijas Nacionālā teātra aktieriem izrādē “Pūt, vējiņi”. 2019.gada “Spēlmaņu nakts” ceremonijā izrāde iegūst vairākus apbalvojumus, to skaitā balvu kā lielās formas izrāde un Grand Prix.

• Kolektīvs piedalās XXII Jaunrades deju konkursā, izdejojot kopumā piecas Jāņa Ērgļa horeogrāfijas - “Uz Daugavas es dzīvoju”, “Uz kalna” un “Visi ceļi guņiem pilni” A grupas sastāvā, un “Boubu dancis” un “Šitā, zēni, dzīvodami” D grupas sastāvā. Visas piecas dejas tiek izvirzītas konkursa finālam.

• 2020.gada 25.janvārī Ogres kultūras centrā norisinās XXII Jaunrades deju konkursa fināls. Deja “Visi ceļi guņiem pilni” iegūst trešo vietu, kā arī Ogres Kultūras centra tautas deju kolektīvu vadītāju simpātiju balvu. Pirmo vietu iegūst dejas “Boubu dancis” un “Uz Daugavas es dzīvoju”, kas tiek atzīta par konkursa labāko deju.