trešdiena, 2017. gada 25. oktobris

GIDO KOKARA DZIESMU SVĒTKU MANTOJUMS

Līdz Dziesmu un deju svētkiem 248 dienas


Gatavojoties izskanēs unikāls koncerts “Gido Kokara dziesmu svētku mantojums”


Gatavojoties Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošajiem Dziesmu un deju svētkiem,  28. oktobrī plkst. 18:00 koncertā “Gido Kokara dziesmu svētku mantojums” Latvijas Universitātes Lielajā aulā Latvijas virsdiriģenti, komponisti, kori, dejotāji un daudzi citi atskaņotājmākslinieki ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, izdevniecību “Musica Baltica” realizēs leģendārā kordiriģenta Gido Kokara (1921 - 2017) ieceri par Svētku atklāšanas koncertu. Koncerta mākslinieciskie vadītāji – Ints Teterovskis un Agita Ikauniece, režisors Juris Jonelis un scenārija autore Nora Ikstena.

Koncerta “Gido Kokara  Dziesmu svētku mantojums” dalībnieki – jauniešu koris „Balsis”, „Jasmīnas koris”, Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas jauktais koris, Nacionālo Bruņoto spēku orķestris, deju kolektīvi „Daiļrade”, „Dancis”, „Teiksma”. Virsdiriģenti Mārtiņš Klišāns, Mārtiņš Ozoliņš, Uldis Kokars, Gints Ceplenieks, Jānis Baltiņš, deju virsvadītāji Rolands Juraševskis, Jānis Ērglis, Iveta Pētersone-Lazdāne, solisti, instrumentālā grupa Kristapa Krievkalna vadībā. Savu skaņdarbu atskaņošanā, instrumentālās grupas sastāvā piedalīsies autori Jānis Lūsēns, Uģis Prauliņš. Koncerta scenogrāfija veidota ar video projekcijām, kuru pamatā Gido Kokara radošā ceļa, meklējumu, iespaidu atspoguļojums, dokumentāli ieraksti. Koncerta vadītājs  - Orests Silabriedis.

„Tas viss sākās pēc pēdējiem Dziesmu svētkiem 2013. gada septembra vidū. Es ierados Mākslas centrā pie direktores Daces Melbārdes ar pašrocīgu iesniegumu: ”Lūdzu pieņemt mani darbā par nākošo Latvijas Simtgades Dziesmu svētku koncertu 2018. gadā Mežaparkā brīvprātīgo redaktoru”,  ar šo datumu sākās mans brīvprātīgais Mežaparka koncerta mākslinieciskās koncepcijas veidošanas darbs,” tā rakstīja Gido Kokars.

Četru gadu laikā Maestro Gido Kokars piedalījās visos Latvijas koru nozīmīgākajos koncertos, ar nerimstošu enerģiju stāstīja par savām idejām, uzticēja savas piezīmes un padomus virsdiriģentiem un mūziķiem. “Koncertā piedalīsies tie virsdiriģenti un solisti, kurus minējis Gido Kokars savos pierakstos. Atskaņosim viņa iecerēto Dziesmu svētku Atklāšanas koncertu ar domu, ka varbūt nākotnē kādreiz izveidosim arī Noslēguma koncertu. Tā kā Gido mīļākā zāle kormūzikai bija LU Lielā aula, to arī izvēlējāmies kā koncerta vietu. Gido bija uzrakstījis, kuru dziesmu kurš diriģēs, kas būs dejotāji, kuru konkrētu gabalu kurš orķestris spēlēs. Turēsimies pie Maestro versijas,” stāsta Ints Teterovskis.

Koncerta organizatori - Mūzikas un mākslas attīstības fonds „ Balsis” un “Iedvesmas fonds” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, izdevniecību “Musica Baltica”. Koncerta sagatavošanu un realizāciju atbalsta Rīgas Dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, LU studentu klubs „Juventus” un SIA “Rīgas karte”.

Koncerts būs plašākai publikai slēgts, tā skatītāju vidū būs visi Dziesmu un dejus svētku procesā iesaistītie – koru un orķestru virsdiriģenti un goda virsdriģenti, virsvadītāji un goda virsvadītāji, Dziesmu svētku pasākumu radošās grupas, komponisti u.c. Koncerts tiešraidē būs skatāms LMT Straume, Delfi.lv, Diena.lv, Tvnet.lv


XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Dziesmu un deju svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs. 

Papildu informācija:
Inga Vasiļjeva
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Inga.vasiljeva@lnkc.gov.lv, inga.vinga@gmail.com
29276111
www.lnkc.gov.lv

piektdiena, 2017. gada 6. oktobris

GREIZAIS KOMPASS 2017

Agrs 30.septembra rīts, aptuveni 8:15
Viens pēc otra autobusā kāpj 31 dejotājs (divus savāksim pa ceļam)
Prezidente pārskaita ieradušos, "Viens par daudz!"
"Šoferi nav jāskaita!", atskan no pēdējām rindām
Un tā nu ar visu lieko uzsākam ceļu uz Cēsīm. Kāpēc? Tāpēc, ka šogad TDA Dardedze, ņemot palīgā TDA Raitais solis, ikgadējo Greizo Kompasu rīko tieši šajā pilsētā. 

Kā jau ierasts pirms starta visi kolektīvi pulcējas vienu viet, šoreiz Cēsu pils parka estrādē. Kā iepriekšējā gada (iepriekšējo divu gadu, lai būtu precīzi) uzvarētāji oficiāli nododam ceļojošo Kompasu un bilžu albumu. Saņemam uzkožamo maisu un norādes uzdevumiem. Un 6.5h skraidīšana var sākties!

Gaļas paviljons un trīs sivēntiņi  🐖🔪

23 dažādi uzdevumi sadalīti 4 rajonos pa visām Cēsīm. Kā pirmais uzdevums mums trāpījās viens no diviem slapjajiem pārbaudījumiem. Kā reiz šai rudenīgai dienai, lai iesildītos! Tālākajos pārbaudījumos bija jāatpazīst eksotiskie augļi, jārāpjas tornī un jābūvē īsta raķete.

Tālākais maršruts ved uz uzdevumu, kur ar vienu burtu jānodungo dažnedažādas dziesmas. Mūsu Kate tiek apbalvota kā viena no šī uzdevuma spilgtākajām izpildītājām. Turpinājumā plikais uzdevums - izveidot drēbju ķēdi. Un uzdevums Agatei - piemeklēt atbilstošo vārdu tautas tērpu detaļām. Izveidot vārdus no TOPINAMBŪRS un atmiņas pārbaudījums.

Tālākā maršruta izstrāde, visiem ērti 

Vieglākais veids kā apēst cepumu? Uzlikt uz pieres un ar grimasēm iedabūt mutē.
Vieglākais veids kā padzerties? Ar padsmit salmiņiem.
Jā, Dardedzes izdomai robežu nav!


No 1MAPSOM0AK centāmies izveidot TEIKSMAI 71, bet sanāca KOMPASAM 10


Otrs slapjais uzdevums arī klāt, bruģēšana un "klusie mākslinieki" aka uzzīmē zivi caur astoņiem cilvēkiem. Un vēl un vēl un vēl daudz dažādi uzdevumi. 
Principā pusmaratons noskriets, pēc endomondo datiem 21.3km. Finišā kā vienmēr mūs sagaida TDA Dardedzes sarūpētās pusdienas. Iekožam, pastaipāmies un autobusā iekšā. Jāsapucējas un uz balli!


Mazā balle Cēsu tirgus laukumā


Neiztikām arī bez kompasinga, bildes iečekot vari šeit.

Kamēr balle iesilst, tikmēr rezultāti. Pirmās satraukuma pazīmes parādās pie TOP 10, esam aizvilkuši arī līdz pirmajam pieciniekam, savstarpējie skatieni uzņem apgriezienus. Trīnieks! Un ar 454 punktiem esam ieguvuši 2.vietu! 

Vēlreiz sveicam TDA Ačkups ar iegūto 1.vietu! 
Un ar nepacietību gaidām Greizo Kompasu 2018

pirmdiena, 2017. gada 25. septembris

TAUTAS DEJU ZELTA GRAUDI



30.oktobrī plkst. 19.00 uz vienas no prestižākajām Rīgas skatuvēm – Dailes teātra lielās skatuves notiks koncerts “TAUTAS DEJU ZELTA GRAUDI”. Šis būs viens no retajiem koncertiem, kura programmā iekļautas gandrīz visas slavenās dejas, kas veido latviešu tautas deju zelta fondu.

Lielākā koncerta daļa veltīta horeogrāfijas mantojumam, ko radījuši slavenie dižmeistari Uldis Žagata, Harijs Sūna, Alfrēds Spura, Irēna Strode, Helēna Tangijeva-Birzniece. Tas joprojām iedvesmo jaunos horeogrāfus un tiek saglabāts nākamajām paaudzēm, šīs dejas bez šaubām ir jebkura kolektīva repertuārā. Tomēr šodienas dzīves ritmā, kad uz skatuves pārsvarā redzami spilgti un talantīgi, mūsdienās tapuši horeogrāfijas darbi, reti varam baudīt daudzas slavenās vecmeistaru dejas vienā koncertā.  

Šogad atzīmējam 110 gadu, kopš dzimusi izcilā baletmeistare, horeogrāfe un pedagoģe Helēna Tangijeva-Birzniece (1907. – 1965.), kuras vārdam Latvijas baleta mākslas vēsturē ir īpaša vieta. Viņas radošais ieguldījums latviešu oriģinālās horeogrāfijas izveidē, jauno baleta mākslinieku izglītošanā un audzināšanā, klasiskā baleta vērtību saglabāšanā un latviešu tautas dejas kultūrā ir patiesi nepārvērtējams. Slavenās dejas “Gatves deja” un “Rucavietis” no Helēnas Tangijevas-Birznieces 1947. gadā izveidotā un iestudētā baleta “Laima” ir kļuvušas par latviešu skatuviskās dejas zelta fondu.

Koncertā tiks izpildītas nu jau leģendārās tautas dejas “Gatves deja” un “Rucavietis”, “Aiz ezera augsti kalni”, “Pūt, vējiņi” u.c., kā arī mūsdienu horeogrāfu Jāņa Ērgļa, Jāņa Purviņa, Agra Daņileviča dejas, par kurām droši var teikt, ka tās jau ir kļuvušas par tradicionālām un iemīļotām. 

Skatītājiem šī būs arī iespēja baudīt izcilu slavenās horeogrāfijas izpildījumu, jo koncertā piedalīsies labākie  Rīgas  tautas deju kolektīvi: “Vektors”, “Teiksma”, “Daiļrade”, “Līgo” un “Dancis”. Koncerta dalībnieku skaits būs teju 200, un tas jau pats par sevi liecina, ka ir gaidāms spilgts un neaizmirstams deju notikums.
Priekšnesumu virknes pārtraukumus iekrāsos video sižeti, kas  atspoguļos gan dejas tapšanas radošo procesu, gan to cilvēku un kolektīvu mūža mirkļus, kuri lielu daļu savas dzīves veltījuši latviešu tautas dejai.
 
Koncerta mākslinieciskais vadītājs Vladimirs Ponomarjovs. 
Koncerts notiek ar Rīgas domes atbalstu. 

Biļetes – “Biļešu paradīzes” tīkla kasēs, www.bilesuparadize.lv

 

otrdiena, 2017. gada 15. augusts

VPDK Teiksma satiek vasaru Armēnijā un gūst panākumus starptautiskajā festivālā “Happy Planet 2017” Tsaghkadzor pilsētā

TDA „Teiksma” vidējās paaudzes kolektīvs no 14. līdz 20.jūlijam piedalījās starptautiskajā deju konkursā festivāla “Happy Planet 2017” ietvaros, kas norisinājās Tsaghkadzor pilsētā Armēnijā. Konkursu vērtēja starptautiska žūrija pārstāvot tādas valstis kā Meksiku, Spāniju, Koreju, Gruziju un Armēniju. Konkursā tika izpildītas horeogrāfa Jāņa Ērgļa dejas “Bobu dancis” un “Krustami dejami, krustami lecami” par kuru izpildījumu tika iegūta 1.vieta un balva nominācijā „Labākā dejas tehnika”.
14.jūlijā VPDK „Teiksma” devās ceļā uz festivālu Armēnijā. Šoreiz atbildību par kolektīva dalību festivālā un veiksmīgu braucienu mūsu Jānis Ērglis uzticēja diviem Māriem. Repetitoram Mārim Konstantam - par dalību festivālā un kolektīva dejas kvalitāti. Mārim Tjarvem - par grupas vadību ceļojumā kopumā un brīvā laika aktivitāšu organizēšanu. Pirmā diena visa tika pavadīta ceļā, jo lidojumu organizācijas dēļ no Rīgas mūsu ceļš veda uz Kijevu Ukrainā, un tikai tad tālāk uz Erevānu. Protams, velti netērējām laiku sēžot 6 stundas lidostā Kijevā. Izmantojām iepriekš sarunāto Kijevas latviešu deju kolektīva „Ķastaņi” viesmīlību un devāmies pilsētas apskatē, kā arī nobaudījām nacionālās virtuves labumus. Paldies liels „Kastaņu” vadītājai Ilzei Baranovskai un viņas dejotājiem! Noteikti atgriezīsimiees Kijevā vēl! J . Tālāk mūsu ceļš no Kijevas veda uz mūsu brauciena mērķi – Tsaghadzor pilsētu Armēnijā, kas atrodas aptuveni 60km no Erevānas kalnos augstumā 2000 m virs jūras līmeņa. Tur arī mūs sagaidīja vasara, kalni un festivāls – konkurss.
15.jūlijā festivāla dienas kārtībā bija iepazīšanās ar festivāla vietu, skatuves mēģinājums, dalībnieku gājiens, kā arī atklāšanas pasākums un koncerts, kurā prezentējām kolektīvu un Latviju ar deju „Es mācēju danci vest”. Mūsu izpildītā deja izpelnījās žūrijas pārstāvju ovācijas un aplausus stāvot. Mums ļoti paveicās, ka mūsu priekšnesums atklāšanas koncertā bija kā otrais numurs. Atklāšanas koncerts pēc 10-ā numura tika pārtraukts, jo sākās ilgstošs pērkona negaiss.
Pilsētas centrālajā laukumā atradām divus ērgļus, lai nobildētos un nosūtītu sveicienus mūsu Jānim Ērglim

Brīdis pirms festivāla atklāšanas – saposušies un gatavi gājienam un pirmajam koncertam.



16.jūlijs – rīts sākas nesteidzīgi ar žūrijas pārstāvju vadītām meistarklasēm pilsētas laukumā pie festivāla skatuves, tad sekoja mēģinājums un gatavošanās konkursam. Festivāla organizatori bija saņēmuši aktuālo laika prognozi un tā kā vakarā bija gaidāms negaiss, konkurss tika pārcelts no vakara uz plkst.15.00 dienā, kad ir saulains un karsts laiks. Tā bija mūsu izturības un meistarības pārbaude, jo pilsēta, kurā notiek festivāls ir ~ 1600 m virs jūras līmeņa (retināts gaiss), kā arī pēcpusdienā saule gaisu ir iesildījusi virs + 30˚C. Neskatoties uz to, konkursā godam tiek nodejotas Jāņa Ērgļa dejas „Krustami dejami, krustami lecami” un „Bobu dancis”.

Esam apguvuši citu tautu dejas meistarklasēs un par to mūsu vadītājs ir saņēmis sertifikātus. Gaidām jaunus deju soļus mūsu treniņstundās no mūsu diplomētā Māra.

Piedalāmies konkursā un dejojam „Bobu Dancis”
17.jūlijs – no rīta turpinām apgūt meistarklasēs deju soļus, kā arī mācam festivāla dalībniekiem mūsu deju - Skroderis. Pēc pusdienām festivāla organizatori mums ir sagādājuši pārsteigumu – dodamies ekskursijā uz kalniem.

Vakarā mums ir noslēguma koncerts un rezultātu paziņošana.
Saņemtās balvas - 1.vieta un balva nominācijā „Labākā dejas tehnika”.

Prieks par saņemtajām balvām un uzslavām no žūrijas pārstāvjiem un organizatoriem.

Festivāla koncerti ir izskanējuši un mums vēl ir divas dienas, kurās iepazīt pilsētu, kalnus Sevan ezeru, Armēnijas kultūru, vēsturi un virtuvi.
18.jūlijā festivāla organizatori mums piedāvā vairākas ekskursijas. No rīta daļa grupas dodas uz memoriālo muzeju, kur iepazīstas ar Armēnijas vēsturi, bet daļa grupas dodas kalnos ar kvadracikliem izbaudīt vietējo dabu un sasniegt kalna galā esošo augstuma atzīmi 2819m virs jūras līmeņa. Pēcpusdienā kopā ar otru festivālā pārstāvēto Latvijas deju kolektīvu „Zalktis” kopā dodamies uz Sevan ezeru un pa ceļam aplūkojam arī Armēnijas reliģijas vēstures pieminekļus. Ar peldi Sevan ezerā noslēdzam tās dienas ekskursijas.
19.jūlijs ir mūsu pēdējā diena Armēnijā, kurā esam izvēlējušies doties iepazīt Erevānu. Laika apstākļi mūs lutina, jo mums ir iespēja ieraudzīt arī Armēnijas lepnumu – Ararata kalnu, kurš vēstures notikumu rezultātā jau vairāk kā 100 gadus atrodas Turcijas teritorijā. Erevāna mūs sagaida ar karstumu + 44˚C, programmā mums ir pilsētas nozīmīgāko vietu apskate. Vakarpusē daļa kolektīva dodas iekarot kalnus – vieni ar kvadracikliem, bet otri ar kājām. Abas grupiņas no kalna atgriežas nogurušas un emocijām bagātas.




Ballējas neguļam, jo uz lidostu 20.jūlija rītā jādodas jau plkst.2.00 ....... lai sāktu ceļu mājup .....

VPDK „Teiksma” pateicas par atbalstu:
Valsts Kultūrkapitāla fonds



Rīgas domes Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam


pirmdiena, 2017. gada 1. maijs

Brīdis pirms, Brīdis starp, Brīdis pēc!

Lai arī klusums neliels šai lapā piedzīvots, tas itin nemaz nenozīmē, ka deju kurpes noliktas malā un krāj putekļus. Tik daudz tik īsā laika posmā sadarīts, ka neattopies uzrakstīt par visu. Tāpēc mazais ček-lists, lai zināt, ka neesam nekur pazuduši:

  • Dejojām Mālpilī - mazās skatuves mums vienmēr ir patikušas,
  • Dejojām Valmierā - daži spoguļi mazāk uz skatuves, bet izrāde uz Urrā!
  • Dejojām Liepājā - kur "Brīdis pirms" šajā sezonā parādījās pēdējo reizi,
  • Dejojām Slampē - mazā nometne ar jau ierastajiem pigoriem un 1.aprīļa cienīgiem jokiem,
  • Dejojām SKATĒ - 64,8 punkti - augstākā pakāpe un pirmā vieta!
Šobrīd nedaudz noguruši, bet lepni un priecīgi par padarīto - Deju svētki tiešām būs skaisti, meklēsim savu piederību un rādīsim citiem, ko spēj latvieši!

Bet sezona ar to vēl nenoslēdzas - priekšā vēl vairāki lieliski koncerti un šogad tiešām izbaudīsim pēc pilnas programmas dzīvās mūzikas koncertus. Jau 14.maijā Arēnā Rīga dejosim IĻĢU jubilejas koncertā "Spēlēju, dancoju, dejoju" - gatavojoties šim daži tik attapās, ka ārkārtīgi daudz dejas mums uz tiem Iļģiem uzliktas! Biļetes - http://www.bilesuserviss.lv/lat/biletes/gimenei/cits/speleju-dancoju-dejoju-208972/


Un maija koncertus noslēgsim Aizkrauklē - 27.05, kur kopā ar Raxtu Raxtiem uzdejosim pilsētas svētkos! Un ja tas vien nav pietiekams iemesls, lai tajās brīvdienās aizlaistu līdz Aizkrauklei, varam pačukstēt, ka pēc mums uzstāsies arī Musiqq! 


Tiekamies! :)

pirmdiena, 2017. gada 23. janvāris

Par atbalstu deju lieluzvedumam "Māras zeme"

Mēs tautas deju ansambļa „Teiksma” saime, A, B un D grupu dejotāji, nepiekrītam publiskajā telpā un Jums (LNKC un Kultūras ministrei) adresētajās vēstulēs paustajam negatīvajam viedoklim par uzveduma „Māras zeme” koncepciju, izvēlēto deju repertuāru.

Mēs atbalstām un augstu vērtējam savu pedagogu un radošās komandas darbu un novērtējam to, ka esam iepazīstināti ar uzveduma „Māras zeme” ideju un esam piedalījušies radošajā procesā. Mēs atbalstām mūsu horeogrāfa Jāņa Ērgļa radošās idejas un uzticamies tām, kā arī visai „Māras zeme” radošajai komandai.
Mēs neesam pilnvarojuši nevienu citu pārstāvi paust viedokli visu dejotāju saimes vārdā par 2018. gada Dziesmu un Deju svētku deju lieluzveduma "Māras zeme" repertuāru.

Lai 2018.gada Deju svētki ir izdevušies un rada prieku gan dejotājiem, gan skatītājiem!

Patiesā cieņā
Tautas deju ansambļa „Teiksma” saime (150 dejotāji)

*Aicinām arī citus kolektīvus izteikt atbalstu, sūtot oficiālu vēstuli - vairosim labos vārdus!

otrdiena, 2016. gada 29. novembris

"BRĪDIS PIRMS" atgriežas uz skatuves dēļiem!


Uzvedums, kurš pirmizrādi piedzīvoja 2016. gada 17. jūnijā, vairāk nekā tūkstotim skatītāju piedāvāja unikālu privilēģiju – kopā ar dejotājiem ielūkoties pasaulē, kuru pārzina katrs deju entuziasts. Nu tas atgriežas pie skatītājiem, lai pavērtu priekškaru tiem, kas vēl nepaspēja to vērt.
Deju uzvedums stāsta par vietu – gan fizisku, gan emocionālu –, kur tiek pavadīts visilgākais un piepildītākais laiks. Tā ir maģiska telpa, kurā satiekas panika un aizmāršība, smiekli un satraukums, mīlestība un laime. Šeit meitenes rada tēlu, klājot grimu, pinot bizes un klusībā pukojoties par līmējamām skropstām. Šeit rodas arī puiša tēls, nedaudz uzklājot grimu, vēl pēdējo reizi meklējot vainīgo: “Kurš ir savācis manas Latgales bikses?” un pārspriežot, kā tad pareizi ir jāsien lakatiņš. 
Ko no tā visa redz cilvēks, kurš apsēdies uz numurēta krēsla? Staltumu, smaidus, dusmas, rotaļāšanos, meņģēšanos – izdejotu stāstu. Vai tas varētu būt stāsts par tautas tērpu, kas ir par īsu? Tikai tad, ja horeogrāfs tā būs vēlējies.





Horeogrāfs - Jānis Ērglis
Režisors, scenogrāfs - Reinis Suhanovs
Muzikālais pavadījums - Māris Šērs
Kostīmu māksliniece - Evija Dāboliņa


Informācija pa tālr.: 67067500 vai e-pastu: music@bt1.lv .
Pērkot „Ģimenes biļeti” (4 līdz 8 personām) – 15 % atlaide.

Koncertu rīko “BT 1 Music”