pirmdiena, 2017. gada 11. decembris

Pieminot Māri Tjarvi



Ceturtdiena, 2017.gada 7.decembris....diena, kad apstājās laiks un sāpēs sažņaudzās sirdis...diena, kad pēkšņi un negaidīti izdzisa Tava, Māri, dzīve.... Vēl pirmdien Tu stāvēji deju zāles vidū un visus mudināji “euuu, sākam, sākam...”- kā vēlāk izrādījās, Tavu pēdējo mēģinājumu...Ir neiespējami noticēt, ka Tevis vairs nav starp mums, ka turpmāk mēģinājumu zālē Tava vieta būs tukša. Tu biji kopā ar mums savas dzīves pēdējos 9 gadus –  nosvērts, atbildīgs, gādīgs un prātīgs, tāds, uz kuru vienmēr varēja paļauties...Ar fotokameru rokās, Tu iemūžināji mūsu kopējos tik dažādos deju dzīves mirkļus. Ar vieglu smaidu un dziļdomīgu skatienu ....
.......mēs aizdedzam sveci un noliecam klusumā galvas...tāds Tu paliec mūsu atmiņās uz mūžu....

Gaisma, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd. Tas paliek. Un mirdz...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru