otrdiena, 2012. gada 14. februāris

Kamēr vien akmens augs

Tu būsi mans draugs;
Kamēr akmens augs,
Tu būsi mans draugs;
Kamēr akmens augs,
Tu būsi mans draugs;
Kamēr akmens augs!
                                      / I.Ziedonis/

    Kamēr vien akmens augs, Jūs būsiet mūsu mīļākie puiši Teiksmā. Un ne tāpēc, ka rozes rokās mums bija, bet gan tāpēc, ka mūsu labākie esat.

     14. februāra TDA "Teiksma" mēģinājums.
Meitenes kā meitenes. Puiši kā puiši. Mēģinājums kā mēģinājums. Gaisotne kā ierasta, pie mums jautra, tāpēc nojausma par gaidāmo pārsteigumu- NEKĀDA. Pat tajā brīdī, kad puiši tiek palaisti ātrāk no dejām, bet meitenēm vēl jālēkā kā trakām, arī tad, nez kāpēc tas nešķiet vēl savādi. Bet, kad beidzot esam beigušas dejot un izstiepušas savus kāju muskuļus, pēc kā tad arī mēs it kā varētu doties mājup, mūsu deju repetitore vēl joprojām to neļauj. Vairākas reizes tik atkārtojot, ka neviena vēl nekur nevarot iet! Tad beidzot sākam ko nojaust un sejās iezogas smaids. Un tur jau viņi arī nāk un dejot sāk „Es izjāju prūšu zemi”. Skaisti uzvalkos tērpti ar tauriņu ap kaklu, vai krāšņu ziedu pie krūts.



 

Un mēs tik vairs spējam ļauties nesaprotamākajam sieviešu sajūsmas izrādīšanas veidam- spalgam spiedzienam. Protams, šī deja jau daudzas reizes redzēta gan citu, gan Teiksmas puišu izpildījumā, bet uzvalkos- NEKAD. Bučas viņi devuši mums daudz, bet ar sārtu rozi zobos- NEKAD. Mīl mūs viņi klusībā ik dienu, bet skaļi to pateikuši nebija- NEKAD. Tāpēc paldies Jums, mīļie puiši, ka NEKAD ir pārtapis par IR. Paldies, ka spējat mūs mīlēt tik tik....tik!

Un kamēr vien akmens augs, Jūs būsiet mūsu labākie!

P.S. Piedodiet par bilžu slikto kvalitāti, bet dažreiz sievietes tomēr nemāk darīt vairākus darbus vienlaikus, kā, piemēram, skatīties, sajūsmā spiegt, apbrīnot Jūs- puišus un vēl ar trīcošām rokām uzņemt kvalitatīvas bildes. Tāpēc šoreiz iztiksim ar Jūsu izstaroto mīlestības kvalitāti.


Autors: Linda 



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru