ceturtdiena, 2012. gada 23. februāris

Mēs ar Jūs mīlam jeb saldā sieviešu atmaksa

   Tikko pēc nesenajiem mīlestības notikumiem Valentīna dienā skat.šeit, mēs- meitenes nespējam ļaut Vīriešu dienai paiet garām nepamanītai. Tāpēc jau drīz, bet tomēr pēdējā brīdī, ķeramies klāt pie atbildes pārsteiguma gatavošanas mūsu puišiem.
Pie gala rezultāta nonākam tikai caur nieka simts e-pastiem, pēc kuriem arī spējam saprast- ko, kā, kur?! Esam katra par sevi, bet tomēr vienotas internetā. Bet kādā manierē un saprašanā katra ir apguvusi priekšnesumu, redzam tikai īsi pirms lielā uznāciena, kad ātri gaiteņa nostūrī tiekam izmēģināt visas kopā. Par laimi visas ir savos augstumos, tāpēc ejam tautās.
Mēģinājuma sākums. Iesildāmies. Bet šķiet, ka lielākā daļa meiteņu tai nespēj mobilizēties, jo kājās tikai nossa nossa soļi, un arī uz galvas nav 'īstā' šī vakara frizūra- cope, ko pamana ne tikai vadība, bet arī puiši. Bet tikai šoreiz, nost ar kārtīgajām copēm, jo vīrieši prasa savus skaistuma upurus.
Bet, kamēr viņi spēj ko nojaust līdz galam, iesildīšanās un stresa pilnās mokas ir jau beigušās. Vidējie iet stāties uz deju "Krustami dejama, krustami lecama", bet, še ku, re ku, tā vietā sāk skanēt dziesma "Ai Se Eu Te Pego". Pārsteigums puišiem, bet, protams, ne meitenēm, kuras it kā neuzkrītoši atraisa matus, uzvelk augstpapēžu kurpes un puišu pilnai laimei, noņem vēl dažus nevajadzīgos aksesuārus. Un aiziet uz deju grīdas.

 

Par to, ka viņi ir īsti vīrieši, pārliecināmies šī priekšnesuma laikā, jo viņu spēja ieturēt tik neitrālu pozu, ir ’apbrīnojama’. Meitenes kaut no svārkiem var līst laukā, bet no atbalstošām emocijām ne miņas. Un tāpēc arī pirmais pantiņš dejā, mums meitenēm, šķiet tik garš, ka pat paspējam pārdomāt daļu savas dzīves. Bet mieru, tikai mieru, jo uz otro daļu vīri saņemas un sāk plaukšķināt līdz. "JĀ..JĀ..JĀ- mums tomēr ir stiprais plecs, kas atbalsta": iekšējā balss iekliedzas ikkatrā no mums. Tāpēc ar lielāko prieku skrienam dāvāt viņiem bučas un silto alutiņu. Par vīriešiem!

PALDIES...visām meitenēm, kas atbalstīja un iesaistījās šā priekšnesuma tapšanā. Jūs esat šīs dejas vērtas!



Autors: Linda 

otrdiena, 2012. gada 14. februāris

Kamēr vien akmens augs

Tu būsi mans draugs;
Kamēr akmens augs,
Tu būsi mans draugs;
Kamēr akmens augs,
Tu būsi mans draugs;
Kamēr akmens augs!
                                      / I.Ziedonis/

    Kamēr vien akmens augs, Jūs būsiet mūsu mīļākie puiši Teiksmā. Un ne tāpēc, ka rozes rokās mums bija, bet gan tāpēc, ka mūsu labākie esat.

     14. februāra TDA "Teiksma" mēģinājums.
Meitenes kā meitenes. Puiši kā puiši. Mēģinājums kā mēģinājums. Gaisotne kā ierasta, pie mums jautra, tāpēc nojausma par gaidāmo pārsteigumu- NEKĀDA. Pat tajā brīdī, kad puiši tiek palaisti ātrāk no dejām, bet meitenēm vēl jālēkā kā trakām, arī tad, nez kāpēc tas nešķiet vēl savādi. Bet, kad beidzot esam beigušas dejot un izstiepušas savus kāju muskuļus, pēc kā tad arī mēs it kā varētu doties mājup, mūsu deju repetitore vēl joprojām to neļauj. Vairākas reizes tik atkārtojot, ka neviena vēl nekur nevarot iet! Tad beidzot sākam ko nojaust un sejās iezogas smaids. Un tur jau viņi arī nāk un dejot sāk „Es izjāju prūšu zemi”. Skaisti uzvalkos tērpti ar tauriņu ap kaklu, vai krāšņu ziedu pie krūts.