otrdiena, 2011. gada 11. oktobris

TDA Teiksmas secinājumi jeb rezumē par „Greizais Kompass 2011” burvīgo 7 stundu bez apstājas mežā pavadīšanas laiku!!!

Tātad 1.oktobris ir klāt! Ceļamies kā nu kurš un arī ierodamies kā nu kurš. Cits ātrāk, cits laikā, cits krietni vēlāk, bet par prieku kavētājiem, mēs neko nekavējam, jo šoferītis mūs tik ļoti labi pazīst, ka visu jau ir aprēķinājis, ierēķinājis un izrēķinājis. Lai nu kā, beidzot dodamies ceļā. Mūsu mīlīgajā dzeltenajā busiņā, vietas gan visiem nepietiek, bet tas tik braukšanas posmu padara jautrāku, vismaz mums sēdošajiem, kam vieta ir. Tā nu nonākam pie pirmās brauciena pauzes. Ierodamies Jelgavā īsi pirms plkst.8.00..tātad tieši uz pārtikas veikala atvēršanu. Dažiem brokastu laiks, dažiem citas lietas kārtojama un visiem kopā pirmais foto.




Tālāk mūsu ceļi tuvinās jau Tērvetei, kur tad arī notiek grandiozais TDA „Dardedze” rīkotais „Greizais kompass 2011”. Un šā gada tēma- Pasakas. Izvēlamies „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” pasaku tēlus jeb mūsu gadījumā „Sniegbaltiņš un daudzie rūķīši”. Viss šķita diezgan oriģināli līdz brīdim, kad ierodamies Tērvetes dabas parkā, pulcēšanās vietā, kur mudž ar tādiem pašiem rūķīšiem kā mēs. Dažus pārņem smiekli. Bet, lai nu kā, tik grandiozs un visus valdzinošs Sniegbaltiņš nebija nevienam. Ar viņu arī lepojamies visu pasākuma laiku.


Visbeidzot, kad visi salikuši savas mices galvā un satērpušies iekš rūķu tēliem, tiek dots starts! Aiziet! Sākam koncentrēties pirmajam uzdevumam, pasaku un to autoru minēšanai. Kuram sanāk, tas koncentrējas, kuram ne, tas jauc prātus citiem kolektīviem uzdodamies kā viens no kontrolpunktiem kur jāapstājas. Daži pat arī uzķeras, bet diemžēl ne ilgi. Katrā ziņā mums ir jautri! Sākam arī mēs beidzot tipināt, jo šķiet, ka pārējie deju kolektīvi jau garām un mūsu sacensību gars to nespēj pieņemt. Skrienam. Griežam pa kreisi. Skrienam, skrienam, kamēr kāds beidzot saprot, ka pa kreisi nozīmē pa kreisi. Nu tad tālāk seko sprintiņš no vienas meža daļas uz otru, jo izrādās, ka bija jāgriežas pa labi. Bet mēs jau ’nečīkstam’, jo mums taču ’patīk’ skriet.. skriet.. skriet. Vēlāk, par brīnumu visiem, sāk izsīkt spēka rezerves, tāpēc beidzot sākam baudīt visu mežā esošo un pārejam uz mierīgu pastaigu, kur pa ceļam arī atrodam pa kādam no nenormāli daudzajiem kontrolpunktiem, pēc kuriem tad secinājumi ir šādi:


  • Kā kaza paēdusi un vilks dzīvs – to mums vēl šodien grūti saprast.
  • Jāmeklē tur, kur tu domā, ka tur jau noteikti nebūs.
  • Ne vienmēr karalis Brusubārda ir Brusubārda. Reizēm, lai padarītu viņa vārdu neuzminētāku, viņš mēdz būt arī Busubārda. Laikam Busulis pie vainas. Un kā vēl var nezināt to, ka viņš ir kopā ar Gundegu?!
  • Vārdu skaidrošanu ar piena pulveri mutē var saprast tikai vingrojot.
  • Šad tad, pa reizītei, der arī zināt deju nosaukumus un to autorus. Pie šiem diviem punktiem bonusiņš Katei un zvans draugam Ingai.
  • Konfekte „Vētrasputns” atver daudzas durvis un sirdis, arī – puišu.


  • Tomēr ir arī jautājumi, kuriem mēs pieejam ar humoru un arī ar izbrīnu par it kā pareizajām atbildēm. Bet tas nemaz nenozīmē, ka nenopelnām labus punktus, kas pārvēršas fināla skrējiena dzirā. Un te tad atkal uzrodas sacensību gars, jo atkal skrienam ko sirds un kājas nes, jo finišs tūlīt, tūlīt, aiz kalniem lieliem.
  • Vakariņās - ir viena laba un viena slikta ziņa: 1) Vakariņās desiņas! 2) Bija.
  • Atpakaļceļš - busiņā skats tāds, it kā visi visu dienu būtu pavadījuši mežā.
  • Pēdējais pitstops. Jelgavā pie tā paša veikala un pie tās pašas pārdevējas. Smaidam.
  • Un kā pēdējais – Jelgavā pat nefiltrēto izfiltrēs!
  • Un kā pēdēju pēdējais- mums labu labā 18. vieta! Kā arī mūsu Sniegbaltiņš tika pie savas specbalvas par savu krāšņumu. Ballē turpinām priecāties par visu un visiem, jo savādāk nemākam!
Paldies Jums, kas lika mums smaidīt!
Linda, Uldis

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru